Category Archives: Linux

Pārsvarā rakstīts par Linux ubuntu.

Arch linux

Beidzot! Ir pienācis arī tas, laiks, kad gribās sevi nedaudz izaicināt Linux jomā. Protams, nekas sevišķs jau tas nav, bet ir ieinstalēts un sakonfigurēts Arch Linux.

Itkā jau nekas īpašs. Tikai ir viens bet. Arch distributīvam instalēšana notiek caur komandrindu un ieinstalējas pamata sistēma pat bez tīkla savienojumiem, dhcp klienta utt. Viss ir jāinstalē no 0 un jākonfigurē visi iestatījumi, pat fstab pašam jāģenerē utt. Protams ir skripti, kuri palīdz un ir pamācība, kurai jāseko līdzi un viss samērā padodas vienkārši. Bet šāda veida instalācija ļauj nedaudz vairāk izprast Linux darbību un izjust to, ka Linux ir modulāra OS un to ir iespējams sainstlaēt tieši savām vajadzībām.

Piemēram, manis instalētā sistēma ir ļoti viegla. Tā spēj pielsēgties internetam gan ar vadu, gan WiFi . Ir ieinstalēts grafiskais interfeiss MATE un libre office un xterm. Kā arī web pārlūks. Un nekas cits. Vismaz pašlaik. Tas sistēmu padara tīru un ļoti ātru, jo tiešām nav neviena lieka servisa. Nav pat lietotāju pārvaldītājs (grafiskā vide), nav nekādas bloatware, ir tikai tas softs, ko ieinstalēju.

Ir atkal sācies Linux izpētes periods. Atkal ir interese pētīt šo distributīvu un padarīt to patiešām manu. Tā, lai es spētu produktīvi ar to darboties.

Linux server RAM

Mazs atgādinājums sev, kā var veiksmīgi un samērā ātri atbrīvot operatīvo atmiņu Ubuntu serverī, lai paātrinātu tā darbību. Izrādās, ir nepieciešamas pāris vienkāršas komandas un nav vajadzīgi nekādi papildus rīki. Viss ir iebūvēts sistēmā.

Visu ieteicams darīt ar root tiesībām.

sudo su

Pārbaudīt izmantoto un brīvo atmiņu var ar divām komandām:

top

free -m

Lai atbrīvotu atmiņu, droši var izmantot šīs komandas:

sync
su
echo 3 > /proc/sys/vm/drop_caches

Komandas kopēt pa vienai.

Pēc tam atkal var pārbaudīt, kā situācija mainās ar komandu free -m

Kas tiek panākts ar šīm komandām? Visa informācija, kura glabājas RAM, lai paātrinātu informācijas apmaiņu un nebūtu jāmoca HDD tiek ierakstīta tpakaļ uz HDD un process sākas no sākuma. Ar laiku serveris atkal aizpildīs RAM, bet var jau izveidot skriptu, kurš reizi dienā labos šo situāciju. Protams, ieteicamais variants ir palielināt servera RAM apjomu, ja tas ir virtuālais serveris, tad tas būtu izdarāms lētāk, ātrāk. Protams, ja to atļauj hosts.

Ubuntu un L2TP/IPSEC

Atkal jau par Linux lietiņām. Kā izrādās, ubuntu nav īsti sakarīga klienta priekš L2TP/IPSEC tuneļiem. Atkal jau jāčakarējas ar meklējumiem un eksperimentēšanu. Bet šobrīd tuneļi man ir ļoti aktuāli, jo ir vajadzība administrēt pāris maršrutētājus, bet portus nekādus netaisos vērt vaļā. Tikai un vienīgi caur VPN vai caur lokālo tīklu, nekādi savādāk. Negribās riskēt ar iestādes drošību. Pagaidām esmu nonācis līdz situācijai, ka esmu nekur.  Visu daru no darba vietas lokālā tīkla. Pat dokumentiem no mājām netieku klāt, kas no vienas puses ir labi, nav jāstrādā no mājām, bet citreiz nevar pat izlabot sīkumu, par ok atceros uz īsu brīdi un nepierakstu, lai as tiktu labots nākamajā dienā.

Tā ka jāturpina meklējumi vai arī būs vienkārši jāmaina VPN tuneļa veids. Labprāt izmanoti OpenVPN, bet Mikrotik prot tikai visu satiksmi laist caur TCP, un tas ir samērā lēns pasākums. Kaut gan jau sen sola, ka drīz būs arī caur UDP, kas ir krietni ātrāks risinājums. Dzīvosim redzēsim, kad Mikrotik pildīs savu solījumu. Bet pagaidām es sēžu mājās bez VPN risinājuma. Laikam pārāk šķības rokas un pietrūkst motivācijas meklēt kaut kādu risinājumu.

Dzīve ar Linux

Tad nu lūk. Dzīve ar Linux atsākusies.
Datorā iemājojās Ubuntu 14.04. Sistēmas parametri:

POZĪCIJA KOMPONENTE
CPU: AMD Phenom II X4 955 Black edittion
RAM: 8B DDR3
HDD1: /home/backup 500GB rezerves kopijām
HDD2: /home 500GB lietotāju datiem
SSD1: 80GB Intel SSD (pavecs) sistēmai ,jeb /
VGA: AMD HD6850

Pagaidām viss darbojas pieklājīgi. Sāku apdomāt gan VGA draivera nomaiņu uz AMD piedāvāto, nevis to, kas pieejams Ubuntu repos. Priecē tas, ka ir iespējams pieklājīgi darbināt World of Tanks ar 30 fps (protams wine piepalīdz). Vēl priecē, ka Steam darbojas korekti un var ik pa laikam uzspēlēt kādu šūteri, lai atslēgtos no ikdienas padarīšanām.

Ir nokonfigurēta rezerves kopiju veidošana. Kaut kas līdzīgs Time Machine, kas atrodas OS X, ka var atgūt failam vairākas versijas. Protams, redzēs, kā tas dzīvē realizēsies. Būs jāpatestē šis pasākums. Draudzenei varētu patikt šāda padarīšana, jo bieži tiek strādāts ar dokumentiem un citreiz sanāk šo to sabojāt, lieku izdzēst utt.

Kas būtu jāizdara:

  • L2TP/IPSEC klients. Jātiek klāt pāris Mikrotikiem
  • IDE priekš PHP jādabū virsū. Jāizdomā kāda būtu labāka. (dažreiz niekojos ar kodēšanu)
  • Normāls bezmaksas Google Drive atbalsts, grive neder, jo neapmierina ātrdarbība, stabilitāte.

Bet pārējais jau ir uzstādīts vai jau bija iekļauts sistēmā. Jāskatās, cik ilgi izturēšu šoreiz. Lielākais termiņš ar Linux uz datora ir viens mācību gads no vietas, ieskaitot vasaru. Un tad neskaitāmas pārinstalācijas, dual-boot.

Turpināšu pierakstīt savus panākumus, nedienas un uzvaras saistībā ar Linux Ubuntu uz mana mājas datora.

Linux. Jau atkal.

Laikam esmu samērā nepastāvīgs uz OS izvēli. Bieži mainu OS versijas, to piederību pie M$ vai Linux saimes. NU un jau atkal ir pienācis laiks, kad gribas kaut ko pamainīt. Kā nekā, kopš iznācis Windows 8, esmu iegādājies licenci un to lietoju. Nu jau vairāk par 2 gadiem. Bet, ir pienācis laiks kaut ko pamainīt. Tāpēc esmu izlēmis atkal, kārtējo reizi,  palietot Linux bāzētu OS. Kā vienmēr, tas būs Ubuntu. Izvēle krita uz 14.04 LTS

Ubuntu varētu būt ne pati labākā izvēle. Bet Linux paliek Linux. Un esmu pazīstams ar šo OS samērā labi, komandrinda failsistēma un tās īpatnības ir zināma un pats galvenais, protams, šai OS ir ļoti liela komūna un pamācības. Tāpēc ir iespējas eksperimentēt, izmēģināt jaunas lietas, iemācīties ko jaunu. Man vienmēr patici pielāgot savu darba vietu savām vajadzībām. Ne vienmēr par pamatu ir bijuši funkcionāli iemesli, cik “because I can” . Esmu jau rakstījis un atrādījis, kā esmu Ubuntu pārveidojis par OS X klonu.

Šoreiz gan stāsts ir nedaudz savādāks. Redzot, ka Microsoft dodas uz īrēšanas biznesa attīstīšanu un pēdējās konferencēs bieži tiek runāts, par to, ka īrēt ir labāk, inovatīvāk un izdevīgāk, var noprast, ka drīz Windows un Office būs īrējams pasākums bez iespējas uzstādīt offline versiju. Bet tā kā cenšos visu programmatūru uz datora turēt legālu, netaisos maksāt īres maksu par operētājsistēmu un ofisa programmatūru. Tāpēc jāsāk pieradināt sevi un mājinieki pie alternatīvām. Jo īpaši, ka ar katru gadu Linux iet samērā nopietnus soļus uz priekšu. Es nesaku ka vienmēr pareizā virzienā, bet uz priekšu. Attīstība notiek. Un Linux gadījumā man vēl pagaidām ir izvēles iespējas, ko es gribu un ko negribu redzēt savā sistēmā.

Tad nu lai atsākas mani kārtējie piedzīvojumi Linux vidē. Jāpiezīmē gan, ka servera OS tiek izmantoti pārsvarā Linux, ja neskaita vienu Windows serveri.

Google Apps integrācija ar AD 1. daļa

Gogole Apps integrācija ar Active Directory (AD). Ir divas lietas, kuras gribās sasaistīt ar iekšējo tīklu- Lietotāji un to e-pasti. Kā arī būtu jauki, ja visur lietotājam būtu viena parole un viegli varētu administrēt paroles caur AD, lai nav jāblandās pa visām Google Apps web lapām un jāklikšķina pogas. Visu var viegli automatizēt un sinhronizēt. Vajag nedaudz piedomāt, bet tikai vienreiz.

Vispirms ir jāsinhronizē lietotāji un viņu elektroniskais pasts. Jo tikai tad var aktivizēt paroļu sinhronizāciju. Protams, Google par visu ir padomājusi un ir izveidoti bezmaksas rīki konkrēto uzdevumu paveikšanai.

Lai sinhronizētu lietotājus, grupas un elektroniskos pastus, tad ir nepieciešams lejupielādēt Google Apps Directory Sync.
Programma, izmantojot LDAP savienojumu, pieslēdzas Windows Server aktīvajai direktorijai. darbojas gan ar Server 2003, gan 2008, gan 2012R2. Vienīgi pirms kaut ko sinhronizēt ir jāizveido konfigurācija:

  1. Jānorāda ko vēlas sinhronizēt
    • Organizācijas (OU);
    • Lietotājus;
    • Grupas;
    • Profilus;
    • Kalendāru;
    • Koplietotos kontaktus;
  2. Jāautorizē aplikācija ar Google Apps domēnu
  3. Jāautorizē aplikācija ar Windows Server AD
  4. Jānorāda kritēriji pēc kā izvēlēties grupas;
  5. Jānorāda kritēriji kādus lietotājus sinhronizēt;
  6. Jāizvēlas ko darīt ar dzēstiem vai bloķētiem lietotājiem iekš AD

Lai sinhronizācija būtu veiksmīga, katram lietotājam pie profila, iekš AD ir jānorāda Google Apps elektroniskais pasts. Jo savādāk Google izstrādātais rīks nesinhronizēs lietotājus, bez šīs informācijas.

Ar nosacījumiem, kā atlasīt vajadzīgos, nevajadzīgos lietotājus, nodrošina pats rīks, bet, protams, var veidot pats savus kritērijus, kā iedabūt lietotājus un to grupas iekš Google Apps domēna. Neesmu gan ieplānojis aprakstīt smalkāk darbības principus. Bet varu piebilst, ka Google ir izveidojusi samērā labi saprotamu dokumentāciju un ar to nevajadzētu rasties problēmām. Vienīgi mans ieteikums ir, ja ir iespējams, tad Google Apps un AD vajadzētu sinhronizēt jau AD un Google Apps projektēšanas brīdī, tad būs mazāk problēmu ar lietotāju grupām, Organizāciju vienībām (OU). Man sanāca šo visu darīt, kad domēns jau ir palaists reālā darbībā un Google Apps arī tiek lietots ilgāku laiku. Tāpēc bija ļoti jāseko līdzi, lai nesabojātu abas sistēmas un lietotāji nejustu, ka abas sistēmas ir sinhronizētas. Jo īpaši jāpievērš uzmanība sinhronizācijas atskaitēm, kur norādīts bloķēto lietotāju saraksts un jāpaseko, lai nav bloķēts kāds aktīvais lietotājs, jo Aktīvajā Direktorijā nav pareizi norādīt e-pasts utt. Protams, rīks piedāvā simulēt sinhronizāciju, silti iesaku pirms katras reālās sinhronizācijas nosimulēt to, jo tad atskaitēs var redzēt, kas notiks ar lietotājiem- kādi tiks izveidoti, kādi tiks pārsaukti un kuri tiks dzēsti, vai bloķēti, atkarībā, ko izvēlēsies iekš iestatījumiem, ko darīt ar Aktīvajā Direktorijā dzēstajiem lietotājiem iekš Google Apps.

Tas pagaidām arī viss. Nākamajā rakstā apskatīsim vienu jauku rīku, lai masveidā visiem lietotājiem pievienotu iestādes e-pastu, un lai nav jāmokās ar katru lietotāju atsevišķi.

 

Kas ir Google Apps

Sveicināts!

Šajā rakstā mēģināšu nedaudz izklāstīt par to, kas ir Google Apps un kā to pielietot savā organizācijā.  Tā kā jaunā darbavieta ir mācību iestāde, tad izskaidrošu kādas ir priekšrocības tieši izglītības iestādēm.

Kas ir Google Apps?
Vienkārši sakot Google Apps ir LDAP risinājums, tā ir alternatīva Active Directory servisam, ko piedāvā Microsoft. Vienīgi Google Apps ir integrēti dažādi servisi un rīki, kuri atvieglo dzīvi administratoram un nav jāmokās ar dažādu lietotņu, serveru uzstādīšanu, konfigurēšanu, drošības monitorēšanu. Pieejamie Google Apps servisi:

  1. Gmail
  2. Calendar
  3.  Drive
  4. Clasroom (Tikai mācību iestādēm)
  5. Contacts
  6. Sites
  7. Talk/Hangouts
  8. Vault
  9. Mobile

Populārākie nenoliedzami ir Gmail, Calendar, Contacts, Drive. Visi šie servisi būtiski atvieglo administratora dzīvi organizācijā. Nav jāuztraucas kā sinhronizēt vairākus kalendārus, kā koplietot dokumentus kopīgai rediģēšanai, e-pastu problēmas, SPAM, pieejamība. Un pats labākais, uz Android viedierīcēm servisi darbojas bez īpašas konfigurācijas, kā arī var administrēt pašas viedierīces (atrašanās vietas, instalētās aplikācijas, dzēst, ja pazaudēts.) Bet pats, pats labākais, mācību iestādēm nav nekāda limita uz mākoņa- katrs lietotājs var izmantot kaut vai 10TB diska vietas uz mākoņa, un tas neko neietekmēs. Viss ir bezmaksas.

Lai sāktu lietot Google Apps, ir nepieciešams reģistrēties . Google Apps ir paredzēts juridiskām personām- uzņēmumiem, pašnodarbinātajām personām, mācību iestādēm. Visiem, izņemot mācību iestādes Google Apps ir maksas pakalpojums. Pirms laika vēl mazās organizācijas līdz 5 darbiniekiem, varēja reģistrēties un izmantot sistēmu bez papildus maksas. Bet nu vairs šādas funkcijas nav. Tie, kuri paspēja, tie var lietot bezmaksas Google Apps līdz 5 darbiniekiem.

Vēl viena obligāta prasība- organizācijai vajadzīgs domēna vārds. To var iegādāties nic.lv . Domēna vārds nepieciešams, lai varētu izveidot e-pastu katram darbiniekam ar unikālo domēnu- vards.uzvards@tavsdomens.lv . Jo bez elektroniskā pasta nav iespējams lietot pārējos servisus.

Apskatīsim katru no piedāvātajiem servisiem.

1. Gmail

Kā jau pats nosaukums saka priekšā, tas ir vecais labais Google epasts. Saskarne ir tieši tāda pati kā bezmaksas variantā, bet mācību iestādes var atslēgt uzbāzīgās reklāmas. E-pastam var ērti piekļut gan no interneta pārlūka, vai no Android vai iPhone ierīcēm. Arī Windows Phone.  Ir arī iespējams lietot  IMAP/POP3. Uz Android ierīcēm integrācija ir daudz dziļāka un sinhronizējas pilnīgi viss. Mācību iestādēm pasta kastītes izmērs ir neierobežots, pielikuma izmēra limits ir 10-20 MB. Pielikuma maksimālo izmēru var mainīt administrators pēc saviem ieskatiem.

2. Calendar

Vecais labais Google kalendārs. Lielākā priekšrocība- var publiskot kalendāru kolēģiem, var publiskot visai pasaulei. ļoti laba integrācija ar Android ierīcēm, teicama centralizēta vadība. Administrators var iaveidot kalendāru konkrētām darbinieku grupām, piemēram, pasniedzējiem, un izlikt paziņojumus par semināriem, iekšējo informācijas sistēmu darbību pārtraukumiem utt.

3. Drive

Manuprāt šis serviss arī neprasa īpašus komentārus. Atkal jau jāizceļ, ka nav izmēra ierobežojumi, katrs organizācijas lietotājs var glabāt kaut vai 10 TB ar informāciju, un pat vairāk. Atkal jau viegli administrēt, piešķirt tiesības grupām konkrētām mapēm, failiem. Mums vienā projektā Lietuviešu kolēģi pat izveidoja e-bibliotēku uz Google Drive Bāzes. Nav pārāk smuki, bet funkcionāli. Protams iekš Drive var rediģēt Word, Excel, powerpoint dokumentus, vienīgi tie tiks konvertēti uz google docs formātu. Var rasties mazas domstarpības ar Latvijas likumdošanu, jo dokumentu aprites likumā par drošiem tiek uzskatīti docx un odf dokumenti. Google docs nav uzskatāmi par drošiem. Tāpēc jebkurā gadījumā, ja vajadzēs dokumentus parakstīt ar drošu elektronisko parakstu, tie būs jākonvertē uz docx, odf, xlsx formātu. Konver’tejot, kā zināms, bieži rodās mazas ķibeles ar formatējumu un fontiem, tāpēc tam ir nedaudz jāpaseko līdzi. Jānēm vērā, ka administratoram ir teorētiskas un praktiskas iespējas pieķļūt darbinieka dokumentiem. Ir divi gadījumi- vienkārši nomaina darbinieka paroli, vai arī ja lietotājs tiek dzēsts no sistēmas, Google Apps piedāvā visus dokumentus pārkopēt uz savu kontu, lai nekas neiet zudumā. Tas nedaudz aizkar privātuma tiesības, bet neviens neliek glabāt privātos dokumentus uz darba diska, lai cik tas kārdinoši neizskatītos.

4. Clasroom

Tas ir jaunums un pieejams tikai mācību iestādē. šī ir ļoti līdzīga alternatīva Moodle (cerams zini kas tas ir). Tā ir mācīšnas un mācību platforma. Pasniedzējam ir iespēja izveidot mācību klasi (Clasroom), priekšmetu un ievietot šajā priekšmetā visus nepieciešamos materiālus elektroniski. Arī var ievietot testus, iespēju augšupielādēt mājasdarbus utt. Jāsaka godīgi, Google vajadzēja vienkārši iegādāties Moodle, jo pagaidām viņu Clasroom ir ļoti kokains, nepraktisks. Un pats svarīgākais mīnus ir tas, ka nav iespējams ļaut piekļuvi studentiem no citām mācību iestādēm. PIlnībā atkrīt sadraudzības iespējas, integracijas un sasaistes ar citām sistēmām. Mums tieši tā gadījās ar Lietuviešu kolēģiem, kuri visu bāzēja uz Google clasrooms un mēs nekādīgi nevarējām sasaistīt abus domēnus darboties vienā Clasroom. Moodle gan ļoti lieliski spēj izpildīt šādu funkciju, par to gan citreiz.

5. Contacts

Izskatās mazsvarīgs, bet ļoti noderīgs rīks. Ļoti atvieglo personāla un studentu apziņošanu. Var veidot koplietotus kontaktu sarakstus, nav 100 reizes jādublē informācija un jāizplata katram darbiniekiem. Viss vienmēr ir pieejams un informācija katru reizi tiek sinhronizēta ar serveriem “mākoņos”.  Pietiek zināt personas vārdu un uzvārdu, lai dabūtu rokās tālruņa nr., epastu un pārējo informāciju, kura ir koplietota.

6. Sites

Var veidot publiskas vai iekšējas organzācijas web lapas. Ļoti labi integrējas ar Google dokumentiem. Ātrdarbība varētu būt labāka, bet ir paciešama. Arī var veiksmīgi izmantot mācību procesā, vaia rī ļaut katram darbiniekam rakstīt blogu, veidot intranet ar kopīgu failu glabātuvi utt. Samērā parocīgs rīks.

7. Talk/Hangouts

Drīzumā tikai Hangouts. Samērā labs, bet atkal jau kokains rīks. Paredzēts video konferencēm. Izglītības iestādēm var veidot konferenču zvanus līdz 10 personām (nezinu kā ir uzņēmumiem). Video kvalitāte samērā laba, bet mazs atbalstīto ierīču saraksts (kameras, skaņas kartes, mikrofoni). Bieži pieviļ webkameras, ļoti tiek kropļota skaņa. Nejēgā liels noslogojums datortīklam, lai vektu 1080p zvanu, vajag vismaz 12 Mbit/s līniju tikai zvanam (vienam savienojumam), ja klausās vesela klase, vajag vismaz 100 Mbit/s . Lielākais ieguvums var lietot arī savā viedierīcē un piedalīties lekcijā. Ļoti liels trūkums, sistēma neprot pilnvērtīgi izmantot daudz-monitoru sistēmas. Precīzāk visu rāda tikai uz viena monitora, no otrā monitora nav diži nekādas jēgas. Nevar normāli, kā konferenču iekārtām uz vienu monitoru palaist prezentāciju bet uz otru skatīties kas notiek otrajā galā. Bet lietot var, un mums nācās lietot.

8. Vault

Pats nosaukums jau izsaka visu. Tas ir seifs, kurā glabājas noderīgas lietas par katru lietotāju. Diemžēl nav bijusi vajadzība izpētīt smalkāk. Kad izpētīšu, noteikti ierakstīšu smalkāku aprakstu.

9. Mobile

Šis serviss ļauj sinhronizēt informāciju ar viedierīcēm. Pārsvarā Android. Tiek sinhronizēts kalendārs, epasts, kontaktpersonas, Google Drive utt. Kā arī administratoram ir iespējams redzēt kādas lietotnes ir uzinstalēts uz Android ierīces. Likt lietotājam obligāti uzstādīt LockScreen paroli, noteikt paroles garumu. Kā arī vajadzības gadījumā atrast, kur atrodas viedierīce un attālināti dzēst pilnīgi visu informāciju no ierīces un bloķēt to. Pagaidām nācies tikai izmantot atrašasnas funkciju un IMEI koda operatīvai iegūšanai.

 

Tas būtu īsumā par Google Apps un par to pamat servisiem. Protams, var pievienot papildus funkcionalitāti. Piemēram ļaut katram organizācijas lietotājam izveidot Youtube kanālu, Google+ profilu. Var instalēt un lietot trešo pušu izstrādātos rīkus. Protams, ir pieejams API, lai varētu veidot savus risinājumus. Pagaidām esmu izmantojis vienu reizi, lai varētu autorizēt Google Apps lietotājus iekš Moodle sistēmas. par to kā vienmēr citreiz.

Galvenie plusi, kā jau minēju- nav jālauza galva, lai varētu pašrocīgi ieviest šādus servisus savā organizācijā, administrēt tos un uzturēt. Viss tiek darīts admina vietā. Atliek vien pievienot lietotājus un ik pa laikam atjaunināt aizmirstās paroles. Bet ir viens trūkums. Citiem tas ir mazsvarīgs, bet citiem būtisks- nevar ietekmēt sistēmas darbību- nevar tik viegli ieviest savas izmaiņas, nevar mainīt darbības principus. Vienmēr jālieto jaunākā versija, nevar paturēt veco labo versiju, vai saskarni, jo lietotājiem labāk patika, vienmēr jāseko līdzi laikam un jāprot pielāgoties. Kā arī citreiz Google var izdomāt, ka šādu tādu servisu var slēgt un nav nekādas citas alternatīvas, vai arī ōti grūti sasinhronizēt ar esošo Google apps sistēmu. Protams, ja esi spēcīgs programmētājs, var izdarīt bŗinumu lietas ar API.

Administrēšana

Administrēšana ir samērā vienkārša un neprasa pārāk lielas piepūles. Pārsvarā viss notiek caur web interfeisu. Protams ir šādas tādas lietas, ko var iedabūt caur komandrindu, bet tas ir cits stāsts. Vis ir samērā labi dokumentēts un saprotams. Var dalīt lietotājus organizācijās, grupās. Var veidot grupu e-pastus. Piemēram grāmatvedībai var izveidot e-pastu gramatvediba@mansdomens.lv  un visas vēstules iekritīs visiem grāmatvežiem. Var pievienot vairākus domēnus. Piemēram mums ir divi domēni, viens darbiniekiem un pasniedzējiem, viens studentiem, lai pēc e-pasta jau varētu saprast, vai konkrētā persona mācās vai strādā mūsu iestādē. Lietotājiem var aizliegt google servisu lietošanu, piemēram aizliegt veidot youtube kanālu ar organizācijas e-pastu, veidot profilu Google+ utt. Kā jau sākumā minēju viss balstās uz LDAP, tāpēc Google Apps ļoti labi sinhronizējas ar aktīvo direktoriju. Var gan importēt lietotājus, gan sinhronizēt paroles. Bet par to citreiz.

Kā jau Googlei pieklājas, ir pieejama statistika. Tiek atainota lietotāju aktivitāte, cik daudz vietas uz servera aizņem katrs lietotājs. Kad pēdējo reizi lietotājs ir ielogojies sistēmā. Var atlasīt tos, kuri sistēmu neizmanto vispār vai ne tik aktīvi cik gribētos. Var arī redzēt cik drošu paroli izvēlējies lietotājs. Protams, nerādā pašu paroli, bet pieraksta- Weak, Normal, Strong . Tas arī ļauj administratoram veidot sarakstu ar tiem lietotājiem, kurus vajadzētu monitorēt, vai vienkārši jāpaziņo par drošākas paroles izvēli.

Šis varētu būts tāds bāzes raksts, par to, kas ir Google Apps. Turpmāk uzrakstīšu kā var apvienot organizācijas Aktīvo Direktoriju ar Google Apps un kā sinhronizēt gan lietotājus, gan paroles, gan grupas ar Google Apps. Bet tas nedaudz vēlāk.

Cerams, kādam noderēs.

P.S.- Tā ka var uzskatīt, ka ir aizsākusies sērija ar rakstiem par Google Apps un to pielietojumu.

 

Ubuntu uz telefoniem.

Beidzot! Beidzot tas ir noticis. Ubuntu ir spēruši nākamo loģisko soli uz priekšu savā attīstībā. Tiek izstrādāta Ubuntu Phone OS.  Lūk arī prezentācijas video:

Izskatās daudzsološi. Vismaz OS izskatās labi un patīkami, ka tiek atbalstīts HTML5 tik dziļā līmenī, HTML5 programmas spēs izmantot teju visas OS iebūvēts funkcijas. Ir izstrādāts speciāls API priekš HTML5 integrācijas sistēmā. Tas palīdzēs daudziem izstrādātājiem pielāgot jau esošās HTML5 programmas no iOS un Android uz Ubuntu. Tas palīdzēs ātri audzēt pieejamo aplikāciju skaitu, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem, kad pircējs izvēlas savu kārtēju gudro telefonu. Protams, būs arī savs izstrādāšanas rīks balstīts uz QML (Qt), un aplikācijas varēs izstrādāt gan ar C un C++, Javascript un citām programmēšanas valodām.’Tiek solīts pilns OpenGL atbalsts kas  ļaus izmantot telefona grafiskās iespējas par visiem 100%.  Vismaz prezentācijas video viss izskatījās ļoti skaisti nostrādāts utt. Protams, ātrdarbību varēs novērtēt  šā gada 8. janvārī CES izstādē, kad tiks prezentēts Ubuntu uz telefona. Ar nepacietību gaidu reālu prezentāciju, kur varēs redzēt ierīci darbībā.

Kā redzams video, tad Canonical cenšas ieturēt vienotu dizainu gan Desktop gan Mobile OS, lai lietotājs neapjuktu ar dažādajiem interfeisiem  Kā arī visas aplikācijas, kuras tiks izstrādātas priekš mobilā Ubuntu darbosies arī uz datora. Tas ir samērā liels ieguvums, bet izaicinājums aplikāciju izstrādātājiem, lai lietošanas pieredze būtu pēc iespējas labāka uz dažādām ierīcēm. Protams, kur bez mākoņa, arī tas būs iekļauts iekš Ubuntu. Tātad visa sapirktā mūzika, video un grāmatas būs pieejamas uz visām ierīcēm, kā arī mobilā tālruņa saturs tiks automātiski dublēts mākonī, ja nu kas slikts notiek ar tālruni. Protams, Android un iOS to jau piedāvā, Arī Windows 8 to piedāvā. Bet izskatās, ka Canonical ir rūpīgi vērojuši konkurentus, un cenšas piedāvāt gandrīz ideālu OS, izvairoties no jaunu funkciju ieviešanas, prasot materiālus ieguldījumus no lietotājiem. Tātad arī Amazon ir ieguvējs no Ubuntu telefona, jo kā zināms, tad Ubuntu mākonis ir cieši saistīts ar Amazon pakalpojumiem un serveriem. Var gadīties, ka šādi piepildīsies baumas par Amazon viedtālruni, kurš nebūs balstīts uz Android. Tas nozīmētu, ka Amazon atbrīvotos no Google ietekmes un spētu aktīvāk un agresīvāk konkurēt ar Google Play servisiem un Google Nexus iekārtu līniju.

Vēl par ierīci. Demo video patika kā tika pilnībā izmantots telefona ekrāns un balss vadība, kura spēj paveikt daudz vairāk par ierasto Siri un Google Now. Ar balss vadību būs iespējams meklēt ne tikai informāciju, bet arī aplikāciju funkcijas un pielietot tās. Tas jau atkal palīdz samazināt lietotāja saskarnes elementus un maksimāli atvēlēt ekrāna platību tieši saturam, kas interesē lietotāju. Tas ir pozitīvs moments.

Ja godīgi, ir jāsagaida reāla tālruņa prezentācija, jo daudz kas ir atkarīgs tieši no tālruņa dzelžu ražotāja un parametriem. Kā arī jāredz, kā reāli tālrunis darbojas un vai viss ir tik skaisti kā parādīts. Bet, ja tomēr viss darbosies kā stāstīts, tad nākamais tālrunis vairs nebūs 100% Android. Redzēsim kā lietas attīstīsies un kas notiks ar planšetdatoriem, jo video sākumā tika pieminēts, ka uz visām iekārtām grib palaist ubuntu- PC, Laptop, Tv, Mobile, Tablets.

Jaunais Ubuntu 12.10

Kaut kā neviens neafišē jauno UBUNTU 12.10
Nu tad es vismaz ieminēšos.
Ir iznācis Jaunais Ubuntu 12.10 un ir lejupielādējams. Iesaku lietot torentu, jo tur lielāks ātrums. No web velkot, ļoti ilgi jāgaida.
Vēlāk būs mazs apskats.

Xorg 1.11 ievainojamība

Mjā, sanāca izlasīt, ka iekš Linux, precīzāk, XORG ir ļoti liela ievainojamība, kura vairāk varētu ietekmet privāto dzīvi, vai offisa darbiniekus. Bija radusies sekojoša situācija. Ja lietotajs aizslēdza savu datoru (lock computer), tad jebkurš cilvēks to varēja atslēgt nieka 3 sekundēs. Vienkārši bija jāizmanto maģiskā taustiņu kombinācija- CTRL+ALT+*. Un viss, neautorizēts lietotājs varēja piekļūt slēgtajam datoram. It kā ievainojamība nopietna, bet realizējama tikai fiziski piekļūstot datoram. Tapēc arī lielākasi apdraudējums varētu but birojā no kolēģiem, apopēja vai arī mājās no kāda ciemiņa.
Protams, kā jau Linux pasaulē, kļūda jau ir izlabota, atliek tikai atjaunināt savu sistēmu un viss būs kārtība. Bet fakts a tāds ir nepatīkams. Ja jau ir pieļauta tik vienkārš kļūda, kur garantija, ka nebūs citas nopienākas kļūdas? A vot garantijas nav, ja palasa Linux distribūciju dokumentāciju, var izlasīt šādu teikumu: Programmatūras izstrādātājs nenes atbildību par programmatūras darbību.
Lai Jums jauka diena.

P.S.- Ubuntu lieotāji nav ietekmeti ar šo kļudu, jo nelieo tik jaunu XPRG versiju (protams, mainstream lietotāji)