Turpinājums par Windows nejēdzībām

Kā jau rakstīju iepriekš. Windows sistēmām ir problēmas ar koplietošanu (SHARING). Lūk arī kāda apvienība Cylance ar Brian Wallace vadībā atkāja, ka joprojām pastāv viena jauka ievainojamība kopš 1997. gada. Tas ir pagājušasi gadu tūkstotis, gadsimts utt. Nejēdzība augstākajā līmenī.

Īsiem vārdiem problēma ir sekojoša.
Kad upuris savā Internet Explorer, turpmāk “Spartan” pārlūkā atver saiti file://servera.ip.adrese , Windows ļoti godprātīgi šim serverim nosūta konkrētā lietotāja datus (lietotājvārds, parole). Protams, par laimi, informācija ir šifrēta, bet kā saka pētījuma autori, parole ir uzlaužama nepilnas dienas laikā, ja ir sakarīgi dzelži (mūsdienīga VGA), jo šifrēšanai izmanto 1998. gada metodes, kas mūsdienās vairs nav nekas īpašs.

Lai pasargātu sevi no šīs ievainojamības, ir ieteicams nokonfigurēt ugunsmūri, lai tas nelaiž ārā datu plūsmu caur 139 un 445 TCP portu. Nevajag sajaukt ar ienākošos datu plūsmu, jo šoreiz uzbrukums notiek no iekšienes uz āru un nelīdzēs plūsmas nobloķēšana uz datortīklu. Protams, lai notiktu šāds uzbrukums, ir nepieciešams piekļūt iekšējam datortīklam. Pētījuma autori gan norāda uz to, ka internetkafejnīcu publiskajos tīkos tas ir izdarāms samērā viegli, protams, ļaundarim jābūt ar samērā labām zināšanām. Kaut gan, par kaitniecisko serveri var izmantot pat Android planšeti, lai iegūtu šifrētās paroles un vēlāk tās atkodētu uz pieklājīgiem dzelžiem un tad jau var turpināt kaitnieciskos darbus.

Oriģinālais pētījuma materiāls.

Windows nejēdzības

Sen, kad vel tehnikumā mācījos, patika lokālajā tīklā okšķerēt pa svešiem datoriem. Kā nekā bija topā visāda urķēšana, “hakošana”, utt. Tad ļoti noderīga bija Windows XP veidota koplietotā mape

\\remotePC\C$
\\remotePC\ADMIN$

Šīs divas koplietotās mapes, lokālajam administratoram ļauj šiverēt pa datora sistēmas disku un Windows mapi attālināti. Laikam kaut kur tas ir noderīgi un vajadzīgi. Bet noteikti tas nav droši. Jo Windows ir maziņš gļuks, tas nepārbauda uz kura datora lietotājs ir lokālais administrators, vai arī, ja abos datoros admin lietotājiem ir vienāds nosaukums, viss notiek, bez problēmām. Var brīvi okšķerēt pa svešiem datoriem.

Tā nu gadi ir gājuši, biju piemirsis par šo “nebūtisko” problēmu. Kaut kā zemapziņā biju domājis, ka nu jau šāda kļūme ir izlabota. Bet te Tev nu bija. Pat iekš Windows 7 un Windows 8.1 var brīvi šiverēt pa šīm koplietotām mapēm. Nekas nav mainījies. Interesants piegājiens no Microsoft puses. Diemžēl neesmu pārāk izglītots, kam šādas mapes ir vajadzīgas, bet Microsofts iesaka neatslēgt šīs koplietotās mapes, vismaz priekš Windows XP. Ja kāds zinošs cilvēks lasa šo, varētu padalīties ar info, kāpēc šīs šāres tiek taisītas kā tādas. Es, protams, iekšējā tīklā visiem domēna datoriem automātiski noņēmu šīs koplietotās mapes, jo bija parādījušies pirmie gudrie audzēkņi, kuri sāka izmantot šo mazo ievainojamību savā labā. Protams, FAIL man, ka nepārliecinājos, ka vēl joprojām ir šāda iespēja bez problēmām sērfot pa datortīkla datoriem.

P.S.- labi, ka ir tāda lieta kā Grupu politika un nebija jāskraida no datora uz datoru, lai novērstu drošības risku. Iesaku arī pašam pārliecināties par sava datora drošību.

Kas ir Google Apps

Sveicināts!

Šajā rakstā mēģināšu nedaudz izklāstīt par to, kas ir Google Apps un kā to pielietot savā organizācijā.  Tā kā jaunā darbavieta ir mācību iestāde, tad izskaidrošu kādas ir priekšrocības tieši izglītības iestādēm.

Kas ir Google Apps?
Vienkārši sakot Google Apps ir LDAP risinājums, tā ir alternatīva Active Directory servisam, ko piedāvā Microsoft. Vienīgi Google Apps ir integrēti dažādi servisi un rīki, kuri atvieglo dzīvi administratoram un nav jāmokās ar dažādu lietotņu, serveru uzstādīšanu, konfigurēšanu, drošības monitorēšanu. Pieejamie Google Apps servisi:

  1. Gmail
  2. Calendar
  3.  Drive
  4. Clasroom (Tikai mācību iestādēm)
  5. Contacts
  6. Sites
  7. Talk/Hangouts
  8. Vault
  9. Mobile

Populārākie nenoliedzami ir Gmail, Calendar, Contacts, Drive. Visi šie servisi būtiski atvieglo administratora dzīvi organizācijā. Nav jāuztraucas kā sinhronizēt vairākus kalendārus, kā koplietot dokumentus kopīgai rediģēšanai, e-pastu problēmas, SPAM, pieejamība. Un pats labākais, uz Android viedierīcēm servisi darbojas bez īpašas konfigurācijas, kā arī var administrēt pašas viedierīces (atrašanās vietas, instalētās aplikācijas, dzēst, ja pazaudēts.) Bet pats, pats labākais, mācību iestādēm nav nekāda limita uz mākoņa- katrs lietotājs var izmantot kaut vai 10TB diska vietas uz mākoņa, un tas neko neietekmēs. Viss ir bezmaksas.

Lai sāktu lietot Google Apps, ir nepieciešams reģistrēties . Google Apps ir paredzēts juridiskām personām- uzņēmumiem, pašnodarbinātajām personām, mācību iestādēm. Visiem, izņemot mācību iestādes Google Apps ir maksas pakalpojums. Pirms laika vēl mazās organizācijas līdz 5 darbiniekiem, varēja reģistrēties un izmantot sistēmu bez papildus maksas. Bet nu vairs šādas funkcijas nav. Tie, kuri paspēja, tie var lietot bezmaksas Google Apps līdz 5 darbiniekiem.

Vēl viena obligāta prasība- organizācijai vajadzīgs domēna vārds. To var iegādāties nic.lv . Domēna vārds nepieciešams, lai varētu izveidot e-pastu katram darbiniekam ar unikālo domēnu- vards.uzvards@tavsdomens.lv . Jo bez elektroniskā pasta nav iespējams lietot pārējos servisus.

Apskatīsim katru no piedāvātajiem servisiem.

1. Gmail

Kā jau pats nosaukums saka priekšā, tas ir vecais labais Google epasts. Saskarne ir tieši tāda pati kā bezmaksas variantā, bet mācību iestādes var atslēgt uzbāzīgās reklāmas. E-pastam var ērti piekļut gan no interneta pārlūka, vai no Android vai iPhone ierīcēm. Arī Windows Phone.  Ir arī iespējams lietot  IMAP/POP3. Uz Android ierīcēm integrācija ir daudz dziļāka un sinhronizējas pilnīgi viss. Mācību iestādēm pasta kastītes izmērs ir neierobežots, pielikuma izmēra limits ir 10-20 MB. Pielikuma maksimālo izmēru var mainīt administrators pēc saviem ieskatiem.

2. Calendar

Vecais labais Google kalendārs. Lielākā priekšrocība- var publiskot kalendāru kolēģiem, var publiskot visai pasaulei. ļoti laba integrācija ar Android ierīcēm, teicama centralizēta vadība. Administrators var iaveidot kalendāru konkrētām darbinieku grupām, piemēram, pasniedzējiem, un izlikt paziņojumus par semināriem, iekšējo informācijas sistēmu darbību pārtraukumiem utt.

3. Drive

Manuprāt šis serviss arī neprasa īpašus komentārus. Atkal jau jāizceļ, ka nav izmēra ierobežojumi, katrs organizācijas lietotājs var glabāt kaut vai 10 TB ar informāciju, un pat vairāk. Atkal jau viegli administrēt, piešķirt tiesības grupām konkrētām mapēm, failiem. Mums vienā projektā Lietuviešu kolēģi pat izveidoja e-bibliotēku uz Google Drive Bāzes. Nav pārāk smuki, bet funkcionāli. Protams iekš Drive var rediģēt Word, Excel, powerpoint dokumentus, vienīgi tie tiks konvertēti uz google docs formātu. Var rasties mazas domstarpības ar Latvijas likumdošanu, jo dokumentu aprites likumā par drošiem tiek uzskatīti docx un odf dokumenti. Google docs nav uzskatāmi par drošiem. Tāpēc jebkurā gadījumā, ja vajadzēs dokumentus parakstīt ar drošu elektronisko parakstu, tie būs jākonvertē uz docx, odf, xlsx formātu. Konver’tejot, kā zināms, bieži rodās mazas ķibeles ar formatējumu un fontiem, tāpēc tam ir nedaudz jāpaseko līdzi. Jānēm vērā, ka administratoram ir teorētiskas un praktiskas iespējas pieķļūt darbinieka dokumentiem. Ir divi gadījumi- vienkārši nomaina darbinieka paroli, vai arī ja lietotājs tiek dzēsts no sistēmas, Google Apps piedāvā visus dokumentus pārkopēt uz savu kontu, lai nekas neiet zudumā. Tas nedaudz aizkar privātuma tiesības, bet neviens neliek glabāt privātos dokumentus uz darba diska, lai cik tas kārdinoši neizskatītos.

4. Clasroom

Tas ir jaunums un pieejams tikai mācību iestādē. šī ir ļoti līdzīga alternatīva Moodle (cerams zini kas tas ir). Tā ir mācīšnas un mācību platforma. Pasniedzējam ir iespēja izveidot mācību klasi (Clasroom), priekšmetu un ievietot šajā priekšmetā visus nepieciešamos materiālus elektroniski. Arī var ievietot testus, iespēju augšupielādēt mājasdarbus utt. Jāsaka godīgi, Google vajadzēja vienkārši iegādāties Moodle, jo pagaidām viņu Clasroom ir ļoti kokains, nepraktisks. Un pats svarīgākais mīnus ir tas, ka nav iespējams ļaut piekļuvi studentiem no citām mācību iestādēm. PIlnībā atkrīt sadraudzības iespējas, integracijas un sasaistes ar citām sistēmām. Mums tieši tā gadījās ar Lietuviešu kolēģiem, kuri visu bāzēja uz Google clasrooms un mēs nekādīgi nevarējām sasaistīt abus domēnus darboties vienā Clasroom. Moodle gan ļoti lieliski spēj izpildīt šādu funkciju, par to gan citreiz.

5. Contacts

Izskatās mazsvarīgs, bet ļoti noderīgs rīks. Ļoti atvieglo personāla un studentu apziņošanu. Var veidot koplietotus kontaktu sarakstus, nav 100 reizes jādublē informācija un jāizplata katram darbiniekiem. Viss vienmēr ir pieejams un informācija katru reizi tiek sinhronizēta ar serveriem “mākoņos”.  Pietiek zināt personas vārdu un uzvārdu, lai dabūtu rokās tālruņa nr., epastu un pārējo informāciju, kura ir koplietota.

6. Sites

Var veidot publiskas vai iekšējas organzācijas web lapas. Ļoti labi integrējas ar Google dokumentiem. Ātrdarbība varētu būt labāka, bet ir paciešama. Arī var veiksmīgi izmantot mācību procesā, vaia rī ļaut katram darbiniekam rakstīt blogu, veidot intranet ar kopīgu failu glabātuvi utt. Samērā parocīgs rīks.

7. Talk/Hangouts

Drīzumā tikai Hangouts. Samērā labs, bet atkal jau kokains rīks. Paredzēts video konferencēm. Izglītības iestādēm var veidot konferenču zvanus līdz 10 personām (nezinu kā ir uzņēmumiem). Video kvalitāte samērā laba, bet mazs atbalstīto ierīču saraksts (kameras, skaņas kartes, mikrofoni). Bieži pieviļ webkameras, ļoti tiek kropļota skaņa. Nejēgā liels noslogojums datortīklam, lai vektu 1080p zvanu, vajag vismaz 12 Mbit/s līniju tikai zvanam (vienam savienojumam), ja klausās vesela klase, vajag vismaz 100 Mbit/s . Lielākais ieguvums var lietot arī savā viedierīcē un piedalīties lekcijā. Ļoti liels trūkums, sistēma neprot pilnvērtīgi izmantot daudz-monitoru sistēmas. Precīzāk visu rāda tikai uz viena monitora, no otrā monitora nav diži nekādas jēgas. Nevar normāli, kā konferenču iekārtām uz vienu monitoru palaist prezentāciju bet uz otru skatīties kas notiek otrajā galā. Bet lietot var, un mums nācās lietot.

8. Vault

Pats nosaukums jau izsaka visu. Tas ir seifs, kurā glabājas noderīgas lietas par katru lietotāju. Diemžēl nav bijusi vajadzība izpētīt smalkāk. Kad izpētīšu, noteikti ierakstīšu smalkāku aprakstu.

9. Mobile

Šis serviss ļauj sinhronizēt informāciju ar viedierīcēm. Pārsvarā Android. Tiek sinhronizēts kalendārs, epasts, kontaktpersonas, Google Drive utt. Kā arī administratoram ir iespējams redzēt kādas lietotnes ir uzinstalēts uz Android ierīces. Likt lietotājam obligāti uzstādīt LockScreen paroli, noteikt paroles garumu. Kā arī vajadzības gadījumā atrast, kur atrodas viedierīce un attālināti dzēst pilnīgi visu informāciju no ierīces un bloķēt to. Pagaidām nācies tikai izmantot atrašasnas funkciju un IMEI koda operatīvai iegūšanai.

 

Tas būtu īsumā par Google Apps un par to pamat servisiem. Protams, var pievienot papildus funkcionalitāti. Piemēram ļaut katram organizācijas lietotājam izveidot Youtube kanālu, Google+ profilu. Var instalēt un lietot trešo pušu izstrādātos rīkus. Protams, ir pieejams API, lai varētu veidot savus risinājumus. Pagaidām esmu izmantojis vienu reizi, lai varētu autorizēt Google Apps lietotājus iekš Moodle sistēmas. par to kā vienmēr citreiz.

Galvenie plusi, kā jau minēju- nav jālauza galva, lai varētu pašrocīgi ieviest šādus servisus savā organizācijā, administrēt tos un uzturēt. Viss tiek darīts admina vietā. Atliek vien pievienot lietotājus un ik pa laikam atjaunināt aizmirstās paroles. Bet ir viens trūkums. Citiem tas ir mazsvarīgs, bet citiem būtisks- nevar ietekmēt sistēmas darbību- nevar tik viegli ieviest savas izmaiņas, nevar mainīt darbības principus. Vienmēr jālieto jaunākā versija, nevar paturēt veco labo versiju, vai saskarni, jo lietotājiem labāk patika, vienmēr jāseko līdzi laikam un jāprot pielāgoties. Kā arī citreiz Google var izdomāt, ka šādu tādu servisu var slēgt un nav nekādas citas alternatīvas, vai arī ōti grūti sasinhronizēt ar esošo Google apps sistēmu. Protams, ja esi spēcīgs programmētājs, var izdarīt bŗinumu lietas ar API.

Administrēšana

Administrēšana ir samērā vienkārša un neprasa pārāk lielas piepūles. Pārsvarā viss notiek caur web interfeisu. Protams ir šādas tādas lietas, ko var iedabūt caur komandrindu, bet tas ir cits stāsts. Vis ir samērā labi dokumentēts un saprotams. Var dalīt lietotājus organizācijās, grupās. Var veidot grupu e-pastus. Piemēram grāmatvedībai var izveidot e-pastu gramatvediba@mansdomens.lv  un visas vēstules iekritīs visiem grāmatvežiem. Var pievienot vairākus domēnus. Piemēram mums ir divi domēni, viens darbiniekiem un pasniedzējiem, viens studentiem, lai pēc e-pasta jau varētu saprast, vai konkrētā persona mācās vai strādā mūsu iestādē. Lietotājiem var aizliegt google servisu lietošanu, piemēram aizliegt veidot youtube kanālu ar organizācijas e-pastu, veidot profilu Google+ utt. Kā jau sākumā minēju viss balstās uz LDAP, tāpēc Google Apps ļoti labi sinhronizējas ar aktīvo direktoriju. Var gan importēt lietotājus, gan sinhronizēt paroles. Bet par to citreiz.

Kā jau Googlei pieklājas, ir pieejama statistika. Tiek atainota lietotāju aktivitāte, cik daudz vietas uz servera aizņem katrs lietotājs. Kad pēdējo reizi lietotājs ir ielogojies sistēmā. Var atlasīt tos, kuri sistēmu neizmanto vispār vai ne tik aktīvi cik gribētos. Var arī redzēt cik drošu paroli izvēlējies lietotājs. Protams, nerādā pašu paroli, bet pieraksta- Weak, Normal, Strong . Tas arī ļauj administratoram veidot sarakstu ar tiem lietotājiem, kurus vajadzētu monitorēt, vai vienkārši jāpaziņo par drošākas paroles izvēli.

Šis varētu būts tāds bāzes raksts, par to, kas ir Google Apps. Turpmāk uzrakstīšu kā var apvienot organizācijas Aktīvo Direktoriju ar Google Apps un kā sinhronizēt gan lietotājus, gan paroles, gan grupas ar Google Apps. Bet tas nedaudz vēlāk.

Cerams, kādam noderēs.

P.S.- Tā ka var uzskatīt, ka ir aizsākusies sērija ar rakstiem par Google Apps un to pielietojumu.

 

Kārtējo reizi

Sveiki!

Kārtējo reizi esmu atgriezies pie bloga atdzīvināšanas misijas. Kādu laiku jau strādāju jaunā darba vietā. Ir parādījies nedaudz vairāk brīvā laika un jauni izaicinājumi, kuri saistīti ar jauno darba vietu. Tiek pielietoti gan atvērtie gan slēgtie risinājumi. Bet jebkurā gadījumā visi risinājumi tiek sasaistīti kopā un sinhronizēti. Uzskatu,ka ir vērts šo to pierakstīt, padalīties pieredzē. Var gadīties kādam noderēs, vai kāds pamanīs fundamentālas kļūdas un ieteiks labākus risinājumus.
Pa lielam lietas grozīsies ap veco labo Linux, Google Apps, Server 2012R2 un aktīvo direktoriju kā arī Mikrotik, UniFi AP pro sistēmām. Tā ka materiāla ir samērā daudz ko apstāstīt, padalīties pieredzē un arī turpmākie plāni un to realizācija nav aiz kalniem.

Kā arī pirmā lieta, ko esmu izdarījis: esmu atteicies no wordpress.com pakalpojumiem un pārgājis uz paša hostētu risinājumu. Līdz ar to pamainās arī adrese uz usinss.id.lv (vēl netērēšos domēnam).

Ceru, ka pirmie ieraksti taps jau aprīlī.

Veiksmīgu Jums dienu!

P.S- Jā, darbojos valsts iestādē. Tāpēc iztieku ar to kas ir.

Ubuntu uz telefoniem.

Beidzot! Beidzot tas ir noticis. Ubuntu ir spēruši nākamo loģisko soli uz priekšu savā attīstībā. Tiek izstrādāta Ubuntu Phone OS.  Lūk arī prezentācijas video:

Izskatās daudzsološi. Vismaz OS izskatās labi un patīkami, ka tiek atbalstīts HTML5 tik dziļā līmenī, HTML5 programmas spēs izmantot teju visas OS iebūvēts funkcijas. Ir izstrādāts speciāls API priekš HTML5 integrācijas sistēmā. Tas palīdzēs daudziem izstrādātājiem pielāgot jau esošās HTML5 programmas no iOS un Android uz Ubuntu. Tas palīdzēs ātri audzēt pieejamo aplikāciju skaitu, kas ir viens no noteicošajiem faktoriem, kad pircējs izvēlas savu kārtēju gudro telefonu. Protams, būs arī savs izstrādāšanas rīks balstīts uz QML (Qt), un aplikācijas varēs izstrādāt gan ar C un C++, Javascript un citām programmēšanas valodām.’Tiek solīts pilns OpenGL atbalsts kas  ļaus izmantot telefona grafiskās iespējas par visiem 100%.  Vismaz prezentācijas video viss izskatījās ļoti skaisti nostrādāts utt. Protams, ātrdarbību varēs novērtēt  šā gada 8. janvārī CES izstādē, kad tiks prezentēts Ubuntu uz telefona. Ar nepacietību gaidu reālu prezentāciju, kur varēs redzēt ierīci darbībā.

Kā redzams video, tad Canonical cenšas ieturēt vienotu dizainu gan Desktop gan Mobile OS, lai lietotājs neapjuktu ar dažādajiem interfeisiem  Kā arī visas aplikācijas, kuras tiks izstrādātas priekš mobilā Ubuntu darbosies arī uz datora. Tas ir samērā liels ieguvums, bet izaicinājums aplikāciju izstrādātājiem, lai lietošanas pieredze būtu pēc iespējas labāka uz dažādām ierīcēm. Protams, kur bez mākoņa, arī tas būs iekļauts iekš Ubuntu. Tātad visa sapirktā mūzika, video un grāmatas būs pieejamas uz visām ierīcēm, kā arī mobilā tālruņa saturs tiks automātiski dublēts mākonī, ja nu kas slikts notiek ar tālruni. Protams, Android un iOS to jau piedāvā, Arī Windows 8 to piedāvā. Bet izskatās, ka Canonical ir rūpīgi vērojuši konkurentus, un cenšas piedāvāt gandrīz ideālu OS, izvairoties no jaunu funkciju ieviešanas, prasot materiālus ieguldījumus no lietotājiem. Tātad arī Amazon ir ieguvējs no Ubuntu telefona, jo kā zināms, tad Ubuntu mākonis ir cieši saistīts ar Amazon pakalpojumiem un serveriem. Var gadīties, ka šādi piepildīsies baumas par Amazon viedtālruni, kurš nebūs balstīts uz Android. Tas nozīmētu, ka Amazon atbrīvotos no Google ietekmes un spētu aktīvāk un agresīvāk konkurēt ar Google Play servisiem un Google Nexus iekārtu līniju.

Vēl par ierīci. Demo video patika kā tika pilnībā izmantots telefona ekrāns un balss vadība, kura spēj paveikt daudz vairāk par ierasto Siri un Google Now. Ar balss vadību būs iespējams meklēt ne tikai informāciju, bet arī aplikāciju funkcijas un pielietot tās. Tas jau atkal palīdz samazināt lietotāja saskarnes elementus un maksimāli atvēlēt ekrāna platību tieši saturam, kas interesē lietotāju. Tas ir pozitīvs moments.

Ja godīgi, ir jāsagaida reāla tālruņa prezentācija, jo daudz kas ir atkarīgs tieši no tālruņa dzelžu ražotāja un parametriem. Kā arī jāredz, kā reāli tālrunis darbojas un vai viss ir tik skaisti kā parādīts. Bet, ja tomēr viss darbosies kā stāstīts, tad nākamais tālrunis vairs nebūs 100% Android. Redzēsim kā lietas attīstīsies un kas notiks ar planšetdatoriem, jo video sākumā tika pieminēts, ka uz visām iekārtām grib palaist ubuntu- PC, Laptop, Tv, Mobile, Tablets.

Tā idiots apskata Windows 8.

Lūk video, kur tā sauktais “specs” apskata Windows 8 vienu mēnesi:

[youtube=http://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=WTYet-qf1jo]

Tātad sāksim:

Cirvis runā bez neviena piemēra. Par tiem touchpadiem- dirš vienā diršanā. Viss notiek, ja izmanto multitouch un lieto divus un vairāk pirkstus. Nu reāli, video nav nekāda pamatojuma, tikai kaut kāda vārīšanās.

Windows 8 tiek testēta nu jau gandrīz gadu. Nav neviena programma, kura būtu lekusi nevietā. Viss darbojas lieliski. Ir uzlabotas administrēšanas iespējas, sistēmas pārraudzības iespējas. Kaut vai tas pats uzdevumu pārvaldnieks, vai win+x kombinācija. Protams, start izvēlne bija tāda naba daudziem vientiešiem, kuri jau tā nejēdza lietot datoru, ja ikona uz desktopa samaina pozīciju no kreisā stūra uz labo, bet normālam cilvēkam, tas neko nemaina. Jaunais Start (ja to tā var saukt) dod lielisku ieskatu kas notiek soc tīklos, albumos, twitter, laika ziņas, pat neatverot programmu. Tā pat pēdējos 4 gadus start izvēlni izmantoju sekojoši= win poga un rakstu jebkuru funkciju, ko vajag un spiežu enter. Meklēt ar peli caur sarakstiem ir stulbi un ilgi. Ne velti ir indeksācijas serviss.

Lielākais ieguvums ir ātrdarbības palielinājums, ieslēgšanās laiks saīsināts, win8 ar parastu hdd neatpaliek no win7 ar ssd. Ar ssd aizņem 10-13 sekundes. 15 ar visu POST. Ir testēts ar mid-end datoru.

Viena lieta nepatīk- dubultie standarti, jeb, ja programmai ir metro versija, tad tā dzīvo neatkarīgu dzīvi. Piemēram metro skype nespēj pārsūtīt failus, bet tai pašā laikā uzliekto desktop skype versiju, viss strādā lieliski.

Liela daļa metro app nemaz nelietošu. Tās, manuprāt, pa lielam domātas izklaidei, soc tīkliem, bet nakam vairāk, jo kā video pieminēts (vienīgais, kam piekrītu), šīs metro app ir pa visu ekrānu vai arī tikai vienā stūrī. tātad, nevaru vienlaicīgi laist vairāk par 2 metro app vienā monitorā. Un tas nozīmē, ka viena app dabosies nepilnvērtīgi, kiosk režīmā, jeb vienkārši attēlos kaut kādu info (twitter. rss, video, ienākošo pastu, moš skype ziņas), bet nespēs neko nopienti darīt, kaut gan cilvēks tā pat nespēj 2 vietās vienlaicīgi strādāt, bet gan tikai palaist procesu (renderēšanu, skaitļošanu) un pārslēgt savu uzmanību uz nākamoa app.

Un vēl par to dauni: kāpēc settings ir tukš, lai tādi dauņi, ja nezin komandas, kuras jau ir kopš Windows Vista laikiem zinātu tikai cilvēki, kuri zin ko darīt ar tām komandām.Jo tālāk skatījos video, jo sapratu, ka šis čalis, ja ir populārs kaut kur, tad starp citām aitām, kuras neko no datora nejēdz, un labi, ka prot atvērt Facebook un Youtube, kur pievienot kārtējo video bez reāliem apstiprinājumiem, bet vāvuļošanu, ka kaut kas kaut kur noticis un bijis baigi šaizīgi.

Charms bar ir teksts zem ikonām… tālāk?

Klikojamās ikonas ir gaišākas, neklikojamas ir pelēkas. Un peli virs uzliekot parādās fons klikojamām ikonām.

Ar katru sekundi saprotu cik debīli ir rietumu cilvēki un kāpēc galvenie IT spec nāk no postpsrs valstīm, jo īpaši Krievija, Ukraina, Polija.

Man, kā linux lietotājam palika kauns, kad viņš pateica, ka ir izkodis Linux un termināli, bet netiek galā ar Win8, Win8 ir ļoti elementāra, un nepilnas nedēļas laikā, izlasot attiecīgo dokumentāciju (profesionāļi tā dara), viss tapa skaidrs. Viņš tak sevi dēvēja par profesionāli, bet nebija ievērojis pat instalācijas laikā dotos padomus, pat par to, kā jāizsauc sānu panelis, lai palaistu iestatījumus utt. Tas paziņojums instalācijas laikā rēgojas ap 20-40 sekundes, atkarīgs no PC jaudas.

Verdikts- bez pamatojuma, bez piemēriem, bez normālas sagatavošanās veidots video apskats, kurš tikai nepamatoti bojā produkta slavu.

Nevarēju neielikt.

MrSerge labi uzrakstīja par blogošanu un avotu izmantošanu. Pareizāk, par avotu pielāgošanu savai pārliecībai un apmeklētības audzēšanai. Iesaku palasīties, ja ir laiks un vēlme. Bet Brīdinu, ja esi Android vai iOS fans, būs vien jāpiemet pagale ugunskuram. Lūk arī http://ej.uz/gurudati

P.S.- Laikam autori vienkārši grib nemanāmi palielināt statistiku mērīšanas laikā. Laacz to vismaz  atklāti paziņoja un piedāvāja mums kvalitatīvu saturu.

Jaunais Ubuntu 12.10

Kaut kā neviens neafišē jauno UBUNTU 12.10
Nu tad es vismaz ieminēšos.
Ir iznācis Jaunais Ubuntu 12.10 un ir lejupielādējams. Iesaku lietot torentu, jo tur lielāks ātrums. No web velkot, ļoti ilgi jāgaida.
Vēlāk būs mazs apskats.

Xorg 1.11 ievainojamība

Mjā, sanāca izlasīt, ka iekš Linux, precīzāk, XORG ir ļoti liela ievainojamība, kura vairāk varētu ietekmet privāto dzīvi, vai offisa darbiniekus. Bija radusies sekojoša situācija. Ja lietotajs aizslēdza savu datoru (lock computer), tad jebkurš cilvēks to varēja atslēgt nieka 3 sekundēs. Vienkārši bija jāizmanto maģiskā taustiņu kombinācija- CTRL+ALT+*. Un viss, neautorizēts lietotājs varēja piekļūt slēgtajam datoram. It kā ievainojamība nopietna, bet realizējama tikai fiziski piekļūstot datoram. Tapēc arī lielākasi apdraudējums varētu but birojā no kolēģiem, apopēja vai arī mājās no kāda ciemiņa.
Protams, kā jau Linux pasaulē, kļūda jau ir izlabota, atliek tikai atjaunināt savu sistēmu un viss būs kārtība. Bet fakts a tāds ir nepatīkams. Ja jau ir pieļauta tik vienkārš kļūda, kur garantija, ka nebūs citas nopienākas kļūdas? A vot garantijas nav, ja palasa Linux distribūciju dokumentāciju, var izlasīt šādu teikumu: Programmatūras izstrādātājs nenes atbildību par programmatūras darbību.
Lai Jums jauka diena.

P.S.- Ubuntu lieotāji nav ietekmeti ar šo kļudu, jo nelieo tik jaunu XPRG versiju (protams, mainstream lietotāji)